Stāsts par Zaķiem

Ja man ļautu izvēlēties, es dotu priekšroku radīšanas procesam, mazliet pieliktu roku audzināšanā, bet tālākā ceļa izvēli un visu, kas ar to saistīts, atstātu citu ziņā.

Pie mums nav ierasts, ka amatniekiem un māksliniekiem būtu savs menedžeris, tāpēc ar arhīva, reklāmas, grāmatvedības un mārketinga lietām jānoņemās pašai.

Šobrīd bildēju darbus arhīvam un reklāmai. Labāk būtu klausījusi Kārlim Ulmanim: ''Jūs palieciet savās vietās, es - savā."! Jo lielākā daļa no bildēm ir nederīgas - vai nu gaismas nav riktīgas, vai skatpunkts neveiksmīgs... Kas likās pieņemams Canon ekrānā, izrādījās nepieņemams Samsung monitora attēlā! Tāpēc mani iepriecināja tas, ka fotografējot kādu brīdi aizrāvos ar režijas darbiem (zemapziņa ieteica, kas jādara ar tēliem, prāts gribēja tikai parādīt darbu detaļas) - tās bildes man lika vismaz pasmaidīt (un mans ego, protams, sita uz pleca - jā, nu tas ir lab, nu tas ir laab!).

Darbojošās personas - 3 pildiņZaķi (stūķa Zaķi jeb štopētie Zaķi):

Tamborēti zaķi - Pastalnieki

Tie ir tamborēti, pildīti un formveidoti autortehnikā (nezinu šim paņēmienam kādu oficiāli atzītu nosaukumu latviešu valodā). Tiem ir ļoti smukas pūkainas ļipas, ko gribēju parādīt, tāpēc sanāca tā:

Tamborēti zaķi - Pastalnieki

Tiem ir dažādas vestes-mēteļi-kažoki, ko var novilkt un tad atkal uzvilkt vai izvēlēties citu. Tiem ir zaķu pastalas no raupja lina (jā, tieši zaķu pastalas, jo cilvēku pastalas no ādas tie var atļauties tikai treknajos gados). Pastalas var novilkt, uzvilkt atpakaļ (ja vien neapnīk šņorīšu saitēšana) vai izvēlēties citas. Man gribējās to parādīt un sanāca tā:

Tamborēts zaķis - Pastalnieks, ar novelkamu vesti-ancuku un noaujamām pastalām. Dizains: Lofonsa.

Tamborēts zaķis Pastalnieks. Dizains: Lofonsa.

Tamborēts zaķis Pastalnieks. Dizains: Lofonsa.

Tamborēts zaķis Pastalnieks. Dizains: Lofonsa.

Jā, jā! Zaķīša pirtiņa! Man nācās veltīt visu novakari, nesekmīgi meklējot internetā šo Viļa Plūdoņa dzejoli, līdz atradu to savā mājas bibliotēkā. Lūk:

Vilis Plūdonis

ZAĶĪŠA PIRTIŅA

Garausīt's zaķīt's pa pakrēslu
Kurina pļaviņā pirtiņu.
Mēnestiņš, čigāniņš, caur eglēm sāk vērties,
Zaķīšu māte savus bērnus ved pērties.

Pičiņu pačiņu - austiņām:
Modriņi, modriņi sadzirdēt tām!
Pičiņu pačiņu - actiņām:
Tāliņi tāliņi saredzēt tām!
Pičiņu pačiņu - kājiņām:
Viegliņi viegliņi patecēt tām!...

Strupausīt's sunīt's pa pakrēslu
Savā nodabā skraida pa pļaviņu.
Kas gan tur miglā kūņojās, kust?
To vajag zināt, to vajag just!
- Nu, bērniņi, joziet, ko katrs māk,
Ka negantnieks jūs nepanāk!

Vau! vau! vau! vau!
Cibric! cibric!
Vau, vau!
Cibric!
Vau! vau!
Cibric!
Spudūkš!

Un - jā, jā! - Imants Kalniņš, Roze Stiebra un Vilis Plūdonis, 1985.gads: ZAĶĪŠU PIRTIŅA
Lai jums gards kumosiņš!