ceturtdiena, 2009. gada 1. oktobris

Gauja (tamborgovs)


Dulltant Inārai jūlijā savajadzējās govi (bija sadomājusi dāvināt draudzenei laukos). Kā lai atsaku, ja pati dāvanās dabūju veselu klēpi smalku veclaiku tamboradatu, zīda diegu, mežģīņu, drāniņu, lupatiņu un visādu citu leļļu padarīšanās noderīgu lietu!

Govslopu nekad nebiju taisījusi, pilsētas bērns būdama, nemaz to kustoni tik labi nepazīstu, bet nolēmu tēlu taisīt reālistiskā manierē, lai tantukam laukos bez mīļās gotiņas un teliņa kūtiņā līdziniece stāvētu vai gulētu arī istabā uz kumodes vai pie gultas uz tumbočkas.

Pats svarīgākais man šķita tesmenis (man garšo piens), tāpēc manam lopiņam tas ir mīlīgi rozā (pat pūkains) ar svaiga piena pērļu lāsītēm pupu galos (pupu skaits man pilnīgi intuitīvi sanāca pareizais). Vēl svarīgi likās ragi un aste. Krāsa bija jau iepriekš aizrunāta - Latvijas brūnā. Aprises gan sanāca tādas kaulainas kā jau krievu-padomju laikos pļavās noskatīts. Proporcijas vairāk kā teļam. Bet visumā - normāla atpazīstama govs! Gauja.

Kad viss jau bija galā, manā redzeslokā nonāca Latvijas zilās govis. Un galvā riņķoja visādas idejas par citām govīm. Un sabiju Ventspilī un iepazinos ar Ventspils govīm. Bet - stop! Vairs nekādu govju! Pietiek ar šīm:

2 komentāri:

  1. Njā, tās proporcijas varbūt...Bet nu pirmā piena govs, tātad vēl nepieaugusi...Purniņš tik mīlīgs!Un kā patika saņēmējai?

    AtbildētDzēst
  2. loti interesanti, paldies

    AtbildētDzēst