Miķeļtirgus man parasti ir tāds kā atspēriena punkts jaunas cepuru sezonas iesākšanai - var izpārdot vecos darbus, var izmēģināt jaunos modeļus un, galvenais, nopelnīt naudiņu jaunām dzijām.
Šogad lielās andeles dienā bija saulains, silts laiks, tāpēc ļaudis bija nesteidzīgi - varbūt ilgi gulēja, varbūt rāmi brokastoja, varbūt izvēlējās ārpilsētas rudens zeltu. Arī man laiskums piemetās - negribējās bildēt tirgus noskaņas, kaut arī viss Doma laukums no rīta bija saules un krāsu pilns.
Kad kaimiņu amatniece tādā brīvbrīdī sāka manas cepures pielaikot, roka tvēra pēc aparāta. Un tapa dažas skičveidīgas bildes, no kurām vēlāk pat centos kaut ko jēdzīgu iztaisīt (gandrīz žēl palika, ka neizmantoju bezmaksas modeli vairāk, jo Ievai ir interesanta sejas forma).
 |
| Tamborēta cepure - 5-radziņu cepure. Dizains: Lofonsa. |
 |
| Tamborēta cepure - Ausaine. Dizains: Lofonsa. |
 |
| Tamborēta cepure - modeļcepure. Dizains: Lofonsa. |
Vēlāk ik pa brīdim gribējās kādu jauku būtni manā cepurē nobildēt, bet nebija vaļas - šiverējos viena gan ar cepurēm, gan lellēm-paijām. Bet turpmākajās bildēs redzamo momentu nevarēju laist garām. Gan tāpēc, ka ideāla galvas forma bija man priekšā, gan tāpēc, ka jaunā cepure grasījās prom iet, gan tāpēc, ka izveidojās burvīga noskaņa ar smiekliem un kņadu.
Vispirms tika laikots kāds ekselents cepures modelis:
Tālāk skatāma cepure, kas uzreiz savu nēsātāju atrada. Modelis man tapa pagājušā sezonā, bet krāsu variants ir jauns.
Vēl īss brīdis pārdomām - varbūt tomēr melno...
Un tikmēr vēl kāda no manām mīļākajām cepurēm nonāca īstajās rokās! Par šo konkrēto modeli gribētu atsevišķu stāstu - varbūt saņemšos...
Ja esmu kādam sagādājusi vilšanos, īsta Miķeļtirgus stāsta vietā piedāvājot tikai cepuru pielaikošanas procesu, - skatiet
Valda Ošiņa redzējumu (tur būs gan krāsas, gan formas, gan kvalitāte)!
Lai mums jauks rudentiņš!
