Zāļu tirgus 2011

Vasaras saulgriežu gadatirgus Rīgā, Doma laukumā - Zāļu tirgus 2011, agrs rīts.

Tāds pavērās skats uz Doma laukumu no m.Pils ielas puses 22.jūnija rītā pirms plkst. 9:00. Zāļu tirgus oficiālais darba laiks ir no plkst. 9:00 līdz 17:00, bet tirdzniecības noteikumi paģēr, ka jau līdz 8:30 tirgus vietām jābūt iekārtotām. Tad nu, kā redzams, tirgotājiem atliek brīvs brītiņš uzmest acis arī tuvākiem un tālākiem kaimiņiem.

Tālu cilpot nevarēju - žēl bija pamest savus kaķus-zaķus vienus ar svešiem nāburgiem, tāpēc vispirms apskatīju, kas notiek m.Pils ielā.

Zāļu tirgus 2011, skats no Doma laukuma uz mazo Pils ielu.

Zāļu tirgus 2011. Kūpinātava?

Dīvaina uzparikte, ko sākumā noturēju par bišu māju vai kādu dravniecības rīku, bet, bildi apskatot, rādās pilnīgi kaut kas cits. Būtu aprunājusies ar saimnieku, varētu pastāstīt, bet nu atliek cerēt, ka kāds zinošāks pateiks - ir vai nav kūpinātava.

Zāļu tirgus 2011, Skrīveru gardumi.

Skrīveru mājas siers. Ņammm. Bet nolēmu - pirms pirkt, pati kaut ko nopelnīt. Un paliku bešā! Ne jau tāpēc, ka peļņas nebija, bet tāpēc, ka nebija vaļas.

Zāļu tirgus 2011.

Zāļu tirgus 2011. Leļļu darbnīca Lofonsa.

Noķēru brīsniņu, kad pie maniem krikumiem gandrīz neviens nav piestājis. Neliela kompānija, jo pēc Brīvdabas muzeja gadatirga nācās darbus dot gan salonam ''Upe'', gan uz Tallinu ceļā post. Rāvos no rīta līdz vakaram, bet tāda maza čupiņa vien sanāca.

Toties man šoreiz ir jauna sistēma pirksta leļļu paliknim (kaut kā jau tas galds jāaizpilda, turklāt pa grozu neviens nevandīsies un nemētās, neņurcīs un nespaidīs tos kustoņus).

Zāļu tirgus 2011. Lonijas Sāgenas pirksta lelles.

Zāļu tirgus 2011. Mana jaunā pirksta leļļu turētāju sistēma.

Zāļu tirgus 2011. Tamborēti zaķi, kaķi un citi krikumi. Dizains: Lofonsa.

Ir tapis viens jauns tēls - Kāmis jeb, vienkāršo ļaužu valodā runājot, Pele (gan pirksta lelle, gan štopētais pildiņš). Tas ir ķipars ar izteiksmīgiem vaigiem un snīpi un ļooti izteiksmīgiem baltiem zobiņiem, kurus šoreiz pirksta lellēm aizmirsu piešūt (bet tas netraucēja tām ātri vien tapt iekārotām un nonākt citos pirkstos).

Tamborēti kaķi - Vestes kaķi un tamborēts kāmis. Dizains: Lofonsa. 

Nākamā bildē ir redzama īstā Pele. No brīvas gribas nebūtu tādu taisījusi, bet vienmēr gadās kāda māmiņa vai vecmāmiņa ar žēlabām pēc miega peles savam ķiparam.

Tamborēta Pele un latviešu tautas ticējumi par kaķiem. Dizains: Lofonsa.

Augšējā bildē ir mana izlase no latviešu tautas ticējumiem par kaķiem. Tie ļaudīs radīja tik lielu interesi, ka nolēmu steidzīgi iztaisīt tādu lapu arī angļu valodā.

Dodos tālāk kaimiņus pētīt. Un ieraugu interesantu namiņu.

Zāļu tirgus 2011. Sirdslietu darbnīca.

Tās ir meitenes no Sirdslietu darbnīcas, bet namiņš ir SIA ''Assetto'' veikums.

Zāļu tirgus 2011. Sirdslietu darbnīca.

Zāļu tirgus 2011.

Ja es nekļūdos, tas ir bijušais lietišķās mākslas kombināts ''Māksla". Gruntīgas lietas gruntīgiem cilvēkiem. Papriecājos par dažiem tautas tērpu brunčiem un visvairāk par šiem smalkvilnas lakatiņiem (šoreiz bez zelta vai sudraba diega ielaidumiem). Gudroju, ka būs man jāsāk nēsat tādus.

Zāļu tirgus 2011.

Zāļu tirgus 2011.

Turpat blakus neredzētas lietas - ozolkoks podiņā! Vispār jau - vienkārši ozolstāds, bet Jāņu un Zāļu tirgus sakarā labs bizness. Ja padomā - cik daudz skādes šim kokam latvieši nodara...

Ejam tālāk!

Zāļu tirgus 2011.

Bauskas audēji vai ''Klippan saules'' ļauži?

Pametam acis arī uz ielas otru pusi un dodamies tālak kaimiņus pētīt.

Zāļu tirgus 2011.

Zāļu tirgus 2011.

Tie ir kādreizējās Daiļrades keramiķi.

Zāļu tirgus 2011.

Zāļu tirgus 2011.

Šļaugani latviešu dzērājvīriņi, bet meitas ar plikajiem pupiem kā no leišmales atšmaukušas.

Šokolādes kosmētika mani galīgi neinteresē, jo to brūno masu es labāk vēderā stūķēju, bet pušķis feins! Kam interesē šoko lietas ārpus vēdera, meklējiet SIA ''Mai-Šoko''.

Zāļu tirgus 2011. SIA Mai-Šoko.

Pēc pāris soļiem atkal apstājos, jo tādas piparkūkas nebiju redzējusi.

Zāļu tirgus 2011. Ķeipeniešu piparkūkas.

Ķeipenes piparkūkas jeb IK ''Ķeipenieši''. Kādreiz būs jānogaršo, ja reiz viņi ir piparkūku cepēji četrās paaudzēs.

Vai varat pateikt, kas tas ir?

Zāļu tirgus 2011. Ziepju kūka no SIA Konvents Rīga.

Tā, izrādās, ir ziepju kūka! Varot arī par ziepju torti saukt. Noskurinājos, jo acīmredzami brokastlaiks ar joni tuvojās. Man kā saldummīlei un gardēdei tas likās apkaunojoši. Saukt kaut ko, kas nav ēdams, par kūku... Tā var tikai lamāties.

Vispār jau interesants biznesa veids. Man patīk noformējums, t.i., ārējais veidols, bet par saturu ir daudzas iebildes.

Zāļu tirgus 2011. SIA Konvents Rīga.

Manuprāt, ir neētiski, ja kāds ziepē dibenu, līdz rokās paliek tikai latviešu tautu meita goda drānās. Laba biznesa ideja, kurai es piešpricētu vairāk humora, piemēram, jo vairāk ziepē, jo meita plikāka paliek. Tā teikt, radināšanai pie tīrības un higiēnas.

Zāļu tirgus 2011. SIA Konvents Rīga.

Zāļu tirgus 2011. SIA Konvents Rīga.

Nezinu, vai tas ir ziepju Jānis no SIA ''Konvents Rīga'', jo uz krūts viņam bija rakstīts tikai ''Biezais''. Varbūt ziepju Jānis savās ziepēs ieliks noziepējamo meiču.

Bet es tikmēr piestāju tur, kurp visu laiku manas acis griezās - pie man pretim esošās Mārtiņa Rītiņa jeb Vincenta ēstuvītes:

Zāļu tirgus 2011.

Zāļu tirgus 2011. Mārtiņa Rītiņa jeb Vincenta piedāvājums.

Zāļu tirgus 2011. Vincenta smukie puiši.

Zāļu tirgus 2011. Vincenta vilinošie kārumi.

Ar acīm jau biju samielojusies, bet vēdergals prasīja savu pazīstamo brokastu sviestmaizi un kafiju. Pirms ķerties pie ēšanas, jāiepazīstas ar vistuvākajiem nāburgiem. Pa kreisi no manis kaut kas, kas dikti atgādina padomijas pirmsjāņu tirgu ar papīra cepurēm un vainagiem:

Zāļu tirgus 2011 Vecrīgā.

Zāļu tirgus 2011 Vecrīgā.

Pa labi no manis Andra Špata dižās ogas dižiem cilvēkiem, kas garšo arī man un maniem zaķiem:

Zāļu tirgus 2011.

Zāļu tirgus 2011.

Zāļu tirgus 2011.

Rīta agrumā vēl var tā mierīgi stāvēt, bet vēlāk nebūs ne mirkļa brīva laika. Es apbrīnoju viņas izturību un pacietību, visas dienas garumā blīvā interesentu un pircēju pūlī stāstot, piedāvājot nogaršot un pārdodot savu mantu ar tikpat rāmu smaidu un mieru kā no rīta.

Bet ļaužu bija daudz. Un pircēju bija daudz. It kā visi būtu no nodokļiem vai komunālajiem maksājumiem atbrīvoti. Varbūt vienkārši mazliet dulli vasaras viducī kļuvuši. Man šis Zāļu tirgus bija bagātāks par divu dienu Brīvdabas muzeja gadatirgu un nesalīdzināmi bagātāks par visiem iepriekšējiem pirmsjāņu tirgiem. Beidzot pēc ilgiem laikiem atkal bija tā, ka mājās braucu ar tukšu koferi, bet pilnu ķešu.

Tirgus beigās man radās izdevība dažus atlikušos zaķus-kaķus atstāt sava ratiņstūmēja uzraudzībā un aizjoņot uz to vietiņu, kur ķeizars kājām iet. Pa ceļam šur tur piestāju.

Zāļu tirgus 2011 Doma laukumā.

Zāļu tirgus 2011 Doma laukumā.

Zāļu tirgus 2011 Doma laukumā.

Zāļu tirgus 2011.

Zāļu tirgus 2011.

Zāļu tirgus 2011 Doma laukumā.

Zāļu tirgus 2011.

Zāļu tirgus 2011 Doma laukumā.

Zāļu tirgus 2011.

Šie kontrasti mani tā apstulbināja, ka knapi tiku līdz ''tai vietiņai''. Toties atpakaļceļs bija viegls. Tik viegls, ka gandrīz uzskrēju Māras baznīcas tornī, kuru ne tupus, ne rāpus nevarēju kadrā ietilpināt.

Zāļu tirgus 2011.

Zāļu tirgus 2011.

Varens diženums! Nez, vai amatniekiem tā tuvumā dižāki gāja nekā tiem, kas pamalēs?

Zāļu tirgus 2011.

Zāļu tirgus 2011.

Zāļu tirgus 2011 doma laukumā - Pāces vilnas fabrika.

Pāces dzijas bija mana pēdējā piestājas vieta. Taps feini zaķi-pelēči. Nevarēju atļauties ilgāki pētīt un kavēties, varēšu to darīt viņu virtuālā vietnē.

Mani sauca atpakaļ ne tikai telefons, bet arī sirdsapziņa - atstāju cilvēku, kam ar visu šo nav nekāda sakara un saprašanas, turklāt sāka smidzināt.

Nekas traks nebija noticis - neviens nesamirka, neviens nebrēca žēlabās, tikai bija atdoti pirmspēdējie kustoņi  ar lielām atlaidēm. Un labi, ka tā. Kādam vismaz prieks tika.

Bet es sākšu visu no sākuma. Vai - no jauna. Tikai pirms tam nodošos Jāņu nakts mistērijām...

P.S. Mans skatījums šoreiz bija vairāk uz amatniecības lietām vērsts. Ja būtu tvērusi īsto Zāļu tirgus būtību - jāņuzāles, būtu iegrimusi līdz ausīm. Un nepieminētas palika skatuves norises. Lai gan biju turpat netālu - aiz stūra, skaņas līdz manām ausīm nonāca gaužām izkropļotas, varēju tikai nojaust, ka notiek kaut kas labs, piemēram, kamerkora "Senais kalns'', ''Harmony 4 Riga'' vai Kristīnes Kārkles, Zanes Šmites un Ivara Cinkusa uznāciens. Tā iet individuālistiem.

Bet ir arī citi skatījumi uz šo pasākumu, piemēram:
bilžu galerija portālā TVNET: Zāļu tirdziņš Doma laukumā
sižets LNT ziņās: Zāļu tirdziņš Vecrīgā
bilžu galerija portālā DELFI: http://foto.delfi.lv/album/81088/