Prom no putekļiem un dūmiem...

Biju laukos galvu izvēdināt, paķēru līdzi arī savus krikumus un fotoaparātu. Tad nu saelpojāmies svaigu gaisu pilnus vēderus un mazliet pastrādājām. Brīvā dabā citi stiķi un niķi:

Šūtā lelle-paija Mēnestiņš tamborētā zvaigžņu mētelī. Dizains: Lofonsa.

Lelle-paija Mēnestiņš. Dizains: Lofonsa.

Lelle-paija Mēnestiņš. Dizains: Lofonsa.

Mazās raganiņas. Dizains: Lofonsa.

Tamborēts zaķis Pixelis. Dizains: Lofonsa.

Tamborēta broša Vinnijs. Dizains: Lofonsa.

Broša Vinnijs. Dizains: Lofonsa.

Tamborēts kaķis - garkakla tupkaķis. Dizains: Lofonsa.

Tamborēti kaķi - Vestes kaķi. Dizains: Lofonsa.

Tamborēts kaķis: baltais Vestes kaķis. Dizains: Lofonsa.

Tamborēti kaķi: baltie Vestes kaķi. Dizains: Lofonsa.

Tamborēti kaķi - baltie Vestes kaķi. Dizains: Lofonsa.

Tamborēts kaķis - Vestes kaķis. Dizains: Lofonsa.

Tamborēts kaķis: Vestes kaķis. Dizains: Lofonsa.

Tamborēts kaķis - Bumbas kaķis. Dizains: Lofonsa.

Stāsts par Zaķiem

Ja man ļautu izvēlēties, es dotu priekšroku radīšanas procesam, mazliet pieliktu roku audzināšanā, bet tālākā ceļa izvēli un visu, kas ar to saistīts, atstātu citu ziņā.

Pie mums nav ierasts, ka amatniekiem un māksliniekiem būtu savs menedžeris, tāpēc ar arhīva, reklāmas, grāmatvedības un mārketinga lietām jānoņemās pašai.

Šobrīd bildēju darbus arhīvam un reklāmai. Labāk būtu klausījusi Kārlim Ulmanim: ''Jūs palieciet savās vietās, es - savā."! Jo lielākā daļa no bildēm ir nederīgas - vai nu gaismas nav riktīgas, vai skatpunkts neveiksmīgs... Kas likās pieņemams Canon ekrānā, izrādījās nepieņemams Samsung monitora attēlā! Tāpēc mani iepriecināja tas, ka fotografējot kādu brīdi aizrāvos ar režijas darbiem (zemapziņa ieteica, kas jādara ar tēliem, prāts gribēja tikai parādīt darbu detaļas) - tās bildes man lika vismaz pasmaidīt (un mans ego, protams, sita uz pleca - jā, nu tas ir lab, nu tas ir laab!).

Darbojošās personas - 3 pildiņZaķi (stūķa Zaķi jeb štopētie Zaķi):

Tamborēti zaķi - Pastalnieki

Tie ir tamborēti, pildīti un formveidoti autortehnikā (nezinu šim paņēmienam kādu oficiāli atzītu nosaukumu latviešu valodā). Tiem ir ļoti smukas pūkainas ļipas, ko gribēju parādīt, tāpēc sanāca tā:

Tamborēti zaķi - Pastalnieki

Tiem ir dažādas vestes-mēteļi-kažoki, ko var novilkt un tad atkal uzvilkt vai izvēlēties citu. Tiem ir zaķu pastalas no raupja lina (jā, tieši zaķu pastalas, jo cilvēku pastalas no ādas tie var atļauties tikai treknajos gados). Pastalas var novilkt, uzvilkt atpakaļ (ja vien neapnīk šņorīšu saitēšana) vai izvēlēties citas. Man gribējās to parādīt un sanāca tā:

Tamborēts zaķis - Pastalnieks, ar novelkamu vesti-ancuku un noaujamām pastalām. Dizains: Lofonsa.

Tamborēts zaķis Pastalnieks. Dizains: Lofonsa.

Tamborēts zaķis Pastalnieks. Dizains: Lofonsa.

Tamborēts zaķis Pastalnieks. Dizains: Lofonsa.

Jā, jā! Zaķīša pirtiņa! Man nācās veltīt visu novakari, nesekmīgi meklējot internetā šo Viļa Plūdoņa dzejoli, līdz atradu to savā mājas bibliotēkā. Lūk:

Vilis Plūdonis

ZAĶĪŠA PIRTIŅA

Garausīt's zaķīt's pa pakrēslu
Kurina pļaviņā pirtiņu.
Mēnestiņš, čigāniņš, caur eglēm sāk vērties,
Zaķīšu māte savus bērnus ved pērties.

Pičiņu pačiņu - austiņām:
Modriņi, modriņi sadzirdēt tām!
Pičiņu pačiņu - actiņām:
Tāliņi tāliņi saredzēt tām!
Pičiņu pačiņu - kājiņām:
Viegliņi viegliņi patecēt tām!...

Strupausīt's sunīt's pa pakrēslu
Savā nodabā skraida pa pļaviņu.
Kas gan tur miglā kūņojās, kust?
To vajag zināt, to vajag just!
- Nu, bērniņi, joziet, ko katrs māk,
Ka negantnieks jūs nepanāk!

Vau! vau! vau! vau!
Cibric! cibric!
Vau, vau!
Cibric!
Vau! vau!
Cibric!
Spudūkš!

Un - jā, jā! - Imants Kalniņš, Roze Stiebra un Vilis Plūdonis, 1985.gads: ZAĶĪŠU PIRTIŅA
Lai jums gards kumosiņš!

Melnie kaķi un citi murrātāji

Turpinās mans sapnis par slaidajām formām:

Tamborēti kaķi -  Sliņķi. Dizains: Lofonsa.

Sākumā tapa šis:
Tāds lēnīgs un nekaitīgs. Bergabazāra tirdziņā puiši to nodēvēja par slinko kaķi. To padzirdējis, viņš saņēmās un devās prom. Sirds man lūza žēlabās, tāpēc taisīju līdzinieku, un radās sliņķa un sirdslietu spēle:

Kamēr tamburēju garās kājiņas un veidoju tievos kakliņus, radās tāda ideja:



Trijotne sadzīvo draudzīgi un nemaz tik melli tie velli nav!

Tamborēti kaķi. Dizains: Lofonsa.

Tomēr man radās jaunas tieksmes - pēc resnākām ciskiņām un krāsainības:

Tamborēti kaķi - Bučiņkaķi jeb Pirkstu kaķi. Dizains: Lofonsa.

Un kaut kā nemanot (kamēr neviens nebija mājās) nez no kurienes uzradās tāds tupētājs:

Tamborēts kaķis - garkakla tupkaķis. Dizains: Lofonsa.

Kaķis uz bumbas (jeb kā es saku - bumbas kaķis) - tā jau veca tēma. Eksperimentēju ar krāsām un acu veidiem (ar zaļajām kaķacīm izskatās diezgan dusmīgi, būs jāizmēģina ar pogām).

Tamborēti kaķi - Bumbas kaķi. Dizains: Lofonsa.

Sieviešcilvēki allaž čamda bumbiņas... Nu nav tur zelta lode iekšā! Tur ir mīksts sintepons!

Tamborēts kaķis - Bumbas kaķis. Dizains: Lofonsa.

Un te viens pagājušā gada baltais pūkainais mīkstais mincīts mētelī:

Tamborēts kaķis - baltais Vestes Kaķis. Dizains: Lofonsa.

Tamborēts kaķis: baltais Vestes kaķis. Dizains: Lofonsa.

Kamēr rakstīju šīs piezīmes, atcerējos korī dziedāto: ''Ak, tu lunkanā, kaķe dzeltenā...''. Iespējams, tā būs nākamā tēma.

Češīras kaķis

Bija tā - meklējot risinājumu tamburēta kaķa galvai, darbnīcā sāka krāties visādas kaķveidīgas formas. Daži varianti noderēja pirksta lellēm, daži štopētiem kaķiem, daži bija pilnīgi nederīgi, jo veidošanas procesā pārvērtās citos tēlos un apstājās pusceļā, bet daži ar savu pusratā būšanu uzvedināja mani uz domām par tīru formu, jo, kaut ko pieliekot klāt, kaut kas neglābjamai zuda. Ņēmu un pārlasīju, kā tur bija ar to Češīras kaķi. Lūk:

''... Tur mēs satiksimies,- Kaķis noteica un pazuda.
Alise nejutās sevišķi pārsteigta, jo bija jau pieradusi pie brīnumiem. Kamēr viņa aplūkoja vietu, kurā Kaķis bija sēdējis, tas pēkšņi atkal parādījās.
- Starp citu, es gandrīz aizmirsu tev pavaicāt – kas notika ar mazuli? – Kaķis jautāja.
- Tas pārvērtās par sivēnu, - Alise vienā mierā atbildēja, it kā Kaķa parādīšanās būtu pati par sevi saprotama.
- Tā jau es domāju, - Kaķis noteica un atkal pazuda.
Alise vēl brītiņu pagaidīja, cerēdama atkal ieraudzīt Kaķi, bet Kaķis neparādījās; pēc pāris minūtēm Alise devās uz to pusi, kur, kā viņai tika teikts, dzīvojot Marta Zaķis.
- Cepurniekus es esmu redzējusi jau agrāk, - Alise sev sacīja, - Marta Zaķis būs interesantīgāks, un, tā kā pašreiz ir maijs, iespējams, ka Zaķis nebūs briesmīgi dulls, vismaz ne tik dulls kā martā, - Alise teica un paraudzījās uz augšu. Kaķis atkal sēdēja kokā.
- Kā tu teici – par sivēnu vai par pīlēnu? – Kaķis jautāja.
- Es teicu – par sivēnu, - Alise atbildēja. – Es vēlētos, kaut jūsu parādīšanās un pazušana nebūtu tik pēkšņa, jo tas mulsina.
- Labi, - Kaķis sacīja un šoreiz pazuda neredzēti lēni, sākot ar astes galu un beidzot ar smīnu, kas bija saskatāms vēl labu laiku pēc tam, kad paša Kaķa vairs nebija.
- Jā-ā! Esmu bieži redzējusi kaķi bez smīna, - Alise sprieda, - bet smīns bez kaķa! Tādus brīnumus es visā savā mūžā neesmu piedzīvojusi!”
/Luiss Kerols „Alises piedzīvojumi brīnumzemē”/

Nu man bija skaidrs manu domu urdītājs un 2008.gada jūnijā varēju laist tautās šos:

Češīras kaķis, piekariņš. Dizains: Lofonsa.

Un kā būtu šādi? - prātoju šogad un laidīšu tautās tādus:

Češīras kaķis, piekariņš. Dizains: Lofonsa.

Praktiskais pielietojums - piekariņš, nieciņš smaida aktivizēšanai, sava īpašuma vai identitātes iezīmēšanai, bet vispār - pilnīgi nelietderīga lieta.





Paskaidrojums - Češīras Kaķis ir Češīras Kaķis no abām pusēm! Tas nozīmē - neatkarīgi no braukšanas manieres un veida jūsu autiņā iekārtais Češīras Kaķis būs neatkarīgi smīnošs vai smaidošs Češīras Kaķis vienmēr. Jo - viņam nav pakaļas!

Tamborēts kaķis ar Češīras kaķi. Dizains: Lofonsa.

Kaķi

Tamborēts kaķis - kūkumkaķis. Dizains: Lofonsa.

Melni kaķi ir tas, pie kā pašlaik strādāju. Bildē redzamais gan ir cits kustonis no pagājušā gada (sen jau citas mājas atradis). Kamēr sabildēšu jaunos (ja vēl nebūs aizmukuši), piedāvāju dažus latviešu tautas ticējumus par kaķiem:

• Nedrīkst klausīties ilgāku laiku kaķa ņaudēšanā, jo tad var ausī ieaugt varde.

• Kad kaķis asti loka, tad tavi draugi tevi aprunā.

• Ja kaķi ķer aiz astes, tad viņš dabū caureju.

• Mājā vajagot turēt daudz kaķu, tie izplēšot raganām acis.

• Ja kaķis izlien meitai caur kājām, tad to vajaga bāzt atpakaļ, citādi viņa paliks veca meita.

• Kas kaķus mīlot, tam kāzu diena esot laimīga.

• Kaķi nevajagot aiz astes raut, tad aplam ķēzoties.

• Ja kāds glabājot melnu kaķi, tad tam esot daudz naudas.

• No mella kaķa varot naudu izvārīt.

• Jāuzmeklē pavisam melns kaķis, jānosit un jāizņem no tā krusta kauls. Ja šo kaulu iešuj biksēs, tad tāds, kas tās bikses vilks kājā, paliks citiem neredzams.

• Puisis meitu un otrādi var sev pielabināt, ja izvāra gluži melnu kaķi, kura kaulos ir brīnuma kāsītis un skruķītis.

• Kad nokauj melnu kaķi un izvāra to, tad vajaga stāties spieģeļa priekšā un ņemt katru kaķa kauliņu mutē līdz tam laikam, kamēr sevis vairs neredzēs, bet ja izvilks kauliņu no mutes, tad atkal varēs redzēt pa vecam.

• Ja melnu kaķi aiznes uz krustceļa un to paspaida, lai ņaud, tad nāk velns un dod naudu.

• Kad kaķis pakaļu laiza, tad parādnieki nāk.

• Kad sapnī kaķis kož vai skrāpē, tad dabūs iesnu.

• Ja puisis sapnī redz traku kaķi, tad tas dabūs niknu sievu.

Cepuru sezonas beigas

Vasarā ar šādiem darbiem neņemos - atlikušās cepures lieku lādē (ne pārāk dziļi, lai dažas varētu paņemt līdzi uz Brīvdabas muzeja gadatirgu 6.,7.jūnijā).

Ja kādam ir kāre uzmest aci - pagājušās sezonas tamborētās cepures redzamas galerijā Cepures2008-2009, vecāki modeļi albumā Cepures1 un vesels lērums darbu fotoalbumā Cepures3. Tie visi ir mani autordarbi.

Kādreiz man bija interese strādāt arī ar linu un kokvilnu - tamborēju platmales un micītes (bezmalu cepures) vasarai. Apnika - pārāk smalks un piņķerīgs process, pietaupu acis un rokas citiem projektiem.

Galerijā Cepures2 redzamas dažas cepures siltākam laikam, kolekcija rudenim, pavasarim - tamborētas platmales un hūtes.