Paskaidrojums par prombūtni

 
   Piedodiet, mīļie draugi, sekotāji un nejaušie viesi!
Piedodiet par klusēšanu un neinformēšanu par ''lofonsas" darbību!
Man nebija laika.

   Ar nodomu mainīju mērķauditoriju - izvēlējos tūristus, tēmējot tieši uz iebraucējiem no Krievzemes. Piedevām salūza fotoaparāts un paliku bez ilustratīvā materiāla. Jauna aparāta iegādei nebija vaļas. Nepirks tak uz dullo! Jāizštuko - priekš kam, par cik un kādu. Stāsti bez bildēm blogā tāda tukša muldēšana vien sanāk.

   Man nebija laika stāstiem, nebija arī nekādu dižo notikumu. Vien ikdienas rutīna Vecrīgas amatnieku tirdziņā ''Egle'' gandrīz 9 mēnešu garumā. Pa vidu mazs brīvlaika strēķītis ar tradicionālo gadatirgu Brīvdabas muzejā, tad atkal darbs krogā. Pārbaudīts variants - grūti, toties spēju apmaksāt visus rēķinus un izvairos no parādiem.

   Es vairs neesmu sastopama citos tirdziņos, jo man tā vazāšanās un paunu staipīšana ir ''līdz kaklam''. Manus darbus vairs nevar atrast nevienā bodītē un salonā, jo tirgoju pati, pie tam pārdevu ātrāk un vairāk nekā spēju iztaisīt. Jāpatur prātā, ka pašai arī jānopelna īres maksa un (he-hē!) pārdevēja alga. Esmu slikts darba devējs - sev par andelēšanos nemaksāju. Esmu arī slikts pārdevējs, jo nereaģēju un nelecu kājās pie katra pircēja, bet mierīgi sēžu, tamborēju kārtējo kustoni un ar acs kaktiņu vēroju. Un smaidu. Jo zinu, kas būs. Pirks vai nepirks, bet novirmos pozitīvs lādiņš.

   Īsāk sakot, es apzināti izvēlējos darbības formu, kas man nepatīk (tirgošanās man nu galīgi neiet pie sirds!). Tērēju spēku un enerģiju izdzīvošanai finansu krīzes apstākļos. Radošos garus tas ietekmē dažādi - vai nu tie atraisās par spīti grūtībām, vai nu tie pieklust un cenšās sadzīvot ar komerciālām lietām, vai arī top beigti un pagalam.

   Mana spārnotā dvēselīte izrādījās kaut kur pa vidam. Apjautu, cik tā ir vientuļa un vāja kļuvusi, ja reiz palīgos nākuši sargeņģeļi un labie gari no viņsaules. To spēku es sajutu! Diez vai es pati varētu noturēt savas pozīcijas komercpasaulē. Kad visapkārt tiek piedāvātas lietas Homo sapiens ego apmierināšanai (būt skaistākam, būt modīgākam, būt smalkāki paēdušam, būt materiāli pārākam), es ar saviem tamborētajiem nieciņiem izskatos vairāk nekā dīvaini. Kas tas ir? Pilnīgi nelietderīgas lietas! Bet kāpēc cilvēki smaida? Pienāk, aplūko tuvāk un ir fascinēti, kā apburti. Gadās ļautiņi, kas dziļā pārliecībā par cenas neatbilstību precei iet meklēt lētāku mantu. Un atnāk atpakaļ. Saka, ka nekur neesot atraduši TO. TAS tiek dēvēts dažādi - par oriģinalitāti, par dzīvīgumu, par mīlīgumu, par dvēseliskumu. TAS ir mans spēks un ''trumpis''. Es nedrīkstu TO zaudēt vai izniekot sīkumos. Nezinu, kādas ir rezerves un cik ilgi vēl labie gari mani atbalstīs.

   Tāpēc nolēmu pārskatīt un izvērtēt savu veikumu un nodot to citiem kā mantojumu. (Uh, cik diži skan!) Cilvēcīgā valodā jāsaka - es pārdošu idejas nevis gatavus darbus. (Protams, zosāda uzmetās no vārda ''pārdot''. Bet - kauč kā tak jādzīvo ir!)

   Būs arī daudz bezmaksas darba aprakstu. Nodēvēšu tos par Meistarklasēm - MK. Manuprāt, vairāk nekā 20 gadu pieredze amatniecībā (tautas tērpi, cepures, lelles un krikumi) dod tiesības lietot Meistara vārdu.

   Solītais tik ātri nebūs gatavs, jo ir daudz darāmā - mācības, praktisku nebūšanu atrisināšana (tas pats minētais daikts bildēšanai jānopērk un instrukcija jāizstudē)...

Bet nu Jūs vismaz zināsiet, ko pie ''lofonsas'' varēs ieraudzīt un dabūt. Un es pati varēšu mierīgu prātu pļāpāt par citām lietām arī bez personīgā ilustratīvā materiāla. Neejiet tālu prom!

P.S. Ja kādam ir ieteikumi vai vēlmes, droši izsakiet to komentāros! Labprāt uzklausīšu arī klusās cerības "diez, kā to iztaisīt". Varbūt tieši Jūs palīdzēsiet man sākt ar konkrētām lietām.
Gan man, gan citiem varētu noderēt kāds padoms par fotoaparāta izvēli darbu bildēšanai, par darba aprakstu veidošanu un ievietošanu virtuālajā vidē, par apmācību kursiem utt. Tam visam es pašlaik buros cauri...

Velniņš

Sveiciens no "Egles"!

Vēl joprojām es ar saviem kustoņiem ik nedēļu no trešdienas līdz svētdienai esmu amatnieku tirdziņā un lieku cilvēkiem uz mirkli piestāt un pasmaidīt.

Ir periodi, kad pērk tieši pelēkos zaķus, un tad man jātaisa pelēki zaķi, tad pērk tikai aitas un man ir aitu taisāmais laiks, tad uz izķeršanu ir bumbas kaķi, tad dzelteni zaķi, tad pelēkbalti zaķi, tad vienā brīdī ''pazūd'' visi eži un pa starpu mazās Mias un zaļie Susuriņi.

Vienvārdsakot, man nav vaļas ļauties savām iegribām, jo jātaisa to, kas ir izpirkts. Man gribējās parādīt arī pirksta lelli Sievasmāti-Vīramāti, bet nespēju to pabeigt, jo nevarēju attiecīgi noskaņoties.

Un tad kādā februāra dienā manī uzsprāga protests - ļoti harmoniski, raiti un vienkārši dzima Velniņš. Neplānots un idejiski neiznēsāts, bet gandrīz vai ideāls.

Tamborēta lelle Velniņš.

Velniņš ir tamborēts no akrila un kid mohēras, rokas veidotas tinuma tehnikā, puncī ir kāds kaltēts zirnis vai akmentiņš balastam, bet varbūt arī tādu pavieglāku taisīju, tikai sinteponu iestūķējot, - neatceros, ģīmis ar vaibstiem, kazbārdiņa, radziņi, viena āža kāja, otra kā kārtīgiem ļautiņiem, aste kā nākas un sirds rokās - vai nu viņam kāds atdevies vai pats ir ar mieru kalpot kādam... Pūka no mohēras kā riktīga velna spalva! Radās velnišķa iegriba no tās izveidot nerātnības - panka frizūru un ...

Tamborēts velniņš

Tamborēts velniņš

Tamborēta lelle - Velniņš

Tamborēta lelle Velniņš

Tamborēta lelle Velniņš

Esmu jau agrāk taisījusi šo tēlu, bet savādāku. Arī kā pirksta lelli. Bet dīvaini, ka Velniņiem nebija diez ko liela piekrišana.

Tas man lika aizdomāties par to, ka latviešiem ir savādāka attieksme pret velnu. Agrāk vai katrā mājā bija kāds no Šmulāna vai Čerņavska māla velniem. Vesela paaudze uzauga ar Blaumaņa ''Velniņiem''. Vēl Jaunsudrabiņa ''Jaunsaimnieks un velns". Un, ja parokās dziļāk, latviešu mitoloģijā šis tēls nav tāds kā kristietībā ''sātans''. Pie tam, ir vēl arī Jods, Jupis, kas, izrādās, nav tas pats, kas Velns (vismaz tā sacīts dievturu nodibinājuma „Māras loks” izdotajā grāmatā „Sapratne”).

Man vienkārši gribējās kādu joku. Kaut ko kustīgu tajā vietā. Un, kopš Velniņš tur grozās, man ir labāka sajūta un strādāšana.

Manu darbu stends amatnieku tirdziņā Egle 2013.g. I-IV

Lonijas Sāgenas leļļu un cepuru stūrītis amatnieku tirdziņā Egle 2013.g. I-IV

Tamborēta lelle Velniņš-Jupis-Jods

Atkal ziema, atkal "Egle"

No tālā krievu ciema,
Kur valda mūžīgs bads,
Ir atvilkusies ziema.
Tai līdzi - Jaunais Gads.

Pēc bagātajiem Ziemassvētkiem varētu mierīgi ļauties sniegotām izpriecām, ja vien tie laiki, kad amatnieki ar gada nogales peļņu spēja iztikt krietnu laika strēķīti, nebūtu par tālu pagātni kļuvuši un ja vien pilsētnieku ziemīgie komunālie rēķini nebūtu par melnām šausmām tapuši.

Tā nu man neatlika nekas cits kā atkal iekārtoties "Egles" amatnieku tirdziņā un gaidīt pavasari un krievu tūristus (tie, starp citu, ir manu darbu labākie pircēji, ja vien tiešām nav atvilkušies no tā tālā krievu ciema, kur tas mūžīgais bads).

Tātad - Rīga, vecpilsēta, blakus Rātslaukums un Rīgas Dome, Kaļķu iela 1a. Ziemā krodziņš ir slēgts, bet amatnieku tirdziņš strādā katru dienu no plkst. 10 līdz 18. Tirdziņš - tās ir 2 milzīgas plastikāta nojumes, teltis, mājeles, būdas.

Amatnieku tirdziņš Egle 2013.g. ziemā

Amatnieku tirdziņš Egle 2013.g. ziemā

Amatnieku tirdziņš Egle 2013.g. ziemā

Amatnieku tirdziņš Egle 2013.g.  ziemā

Amatnieku tirdziņš Egle 2013.g. janvārī

Esmu iekārtojusies lielākajā teltī tieši pretim Royal Square Hotel.

Amatnieku tirdziņš Egle 2013.

Kaļķu iela ir tā, kas Vecrīgā sākas tieši pretim Brīvības piemineklim. Jāiet garām Līvu laukumam, Krievu Drāmas teātrim, garām daudzām ēstuvēm, krodziņiem un bodītēm, līdz ielas labajā pusē parādīsies vienstāva plastikāta būdas ar krāsainu lukturu virtenēm.

Ienākot no Kaļķu ielas, pa labi būs Ilzes Egles cepures, šalles un cimdi, bet tālāk Vinetas stends jeb Dzintara Māsu rotas, kur starp greznumlietām ir arī interesanti veidotas šalles gan no vilnas, gan no šlipsēm.

Amatnieku tirdziņš Egle, 2013., Vineta

Pa kreisi būs Lienes Pētersones un ZEZU dizaina rotu un aksesuāru stends.

Amatnieku tirdziņš Egle 2013., rotu stends ZEZU&Liene Pētersone

Tālāk ejot, būs ļoti bagāts suvenīru stends, kur starp keramikas izstrādājumiem var atrast pat indiāņu sapņu ķērājus. Tie ir mani kaimiņi (piedodiet par miglaino bildi!).

Amatnieku tirdziņš Egle 2013., ziema

Un tad jau būs arī mani zaķi, kaķi, pirksta lelles un citi krikumi un, jā, arī cepures (daudzas no tām kalpo par dekoru jau vismaz otro gadu, bet - neba es vienīgā, kam vecas cepures krājas).

Amatnieku tirdziņš Egle 2013.g. ziema, Lonijas Sāgenas cepures, lelles un krikumi

Amatnieku tirdziņš Egle, 2013-ziema, Lonija Sāgena - cepures, lelles un krikumi

Amatnieku tirdziņš Egle, 2013-ziema, Lonijas Sāgenas stends

Amatnieku tirdziņš Egle, 2013-ziema, Lonija Sāgena - pirksta lelles, visādi ķiņķēziņi un cepures

Amatnieku tirdziņš Egle 2013-ziema, Lonijas Sāgenas stends

Tamborēts kaķis Sliņķis, pirksta lelles Baltie zalkši un citi krikumi

Pirksta lelles amatnieku tirdziņā Egle 2013-ziema, autors Lonija Sāgena

Tamborēti zaķi un kaķi

Tamborēti kaķi un zaķi amatnieku tirdziņā Egle 2013-ziema

Tamborēti zaķi pastalnieki un sarkans kaķis amatnieku tirdziņā Egle 2013-ziema

Tamborēti kaķi - bumbas kaķi, pirksta lelle Lūriņš. Dizains: Lofonsa, 2013.

Tamborēta pirksta lelle Suns. Dizains: Lofonsa, 2013.

  Šoreiz mans jaunums ir cits burkānzaķis (savos pierakstos to dēvēju par tupzaķi-zobaini-bolaci).

Tamborēts zaķis - tupzaķis plakanausis bolacis ar burkānu

Tamborēts zaķis - tupzaķis plakanausis ovālgalva bolacis ar burkānu. Dizains: Lofonsa, 2013.

Tamborēts zaķis, tupzaķis plakanausis. Dizains: Lofonsa, 2013.

 Ja dosieties tālāk taisni, nonāksiet pie burvīgiem Airas Lesiņas porcelāna izstrādājumiem.

Amatnieku tirdziņš Egle 2013-ziema, porcelāna izstrādājumi - Aira Lesiņa

Nogriežoties ap stūri, būs mana otra nāburdziene Gunta ar Teilores rokdarbiem. Gunta ir Kaņepāja, bet Teilore... Šai gadījumā Teilore ir autore neskaitāmiem "roku darbiem".

Interesanti, ka gandrīz neviens no patiešām ar roku darinātu izstrādājumu autoriem ar šo apzīmējumu nesvaidās, bet pa pilnam tas parādās pie mašīnadījumiem, pie ar šujmašīnu šūtām fabrikaudumu lietām utt. Reiz draugiem.lv rokdarbnieku grupā izvērsās diskusija par tēmu ''kas ir roku darbs'' un ''kas ir rokdarbs''. Mašīnadītājas kaislīgi aizstāvēja savu pozīciju, pamatojot ''roku darbu''. Vai ir jēga adīt ar rokām, ja to ātrāk, vienkāršāk un lētāk var izdarīt ar tehniku? Nevis sev vai mīļam cilvēkam, bet pārdošanai, biznesam...

Tambormašīna vēl nav izdomāta, tāpēc es tamborēju. Un tamborēju to, ko nekādi nevar izadīt, pie tam vēl ar adāmmašīnu. Un, ja gadās lielāks gabals taisāms, pārdomāju, vai ir jēga to darīt, ja vienkāršāk būtu ņemt kādu gatavu audumu vai tehniku likt lietā.
Aizrāvos ar citu tēmu, kaut stāsts ir par ziemu un par ''Egli''.

Ja Jums gadās brīvs brīdis pastaigai, zilus brīnumus no ''Egles'' amatniekiem negaidiet (pēc Ziemassvētkiem plaukti ir patukšoti, cilvēki noguruši un daudzi devušies brīvdienās). Amatnieku tirdziņam labāk atvēlēt nedēļas otro pusi.

Un, ja nebūsiet ieraudzījuši to, ko vēlējāties, dodieties turpat netālu uz ''Meistaru ielu'' Rātes pasāžā, Jaunavu ielā (stiklotā namā aiz Rīgas Domes pa kāpnēm lejā), kur apskatāmi Latviešu tautas mākslas savienības biedru darbi pārdošanai. Vismaz acis pamielojiet ar darbu kvalitāti! Turpat arī Tautas tērpu centra ''Senā klēts'' salons. Latviešu rakstainie cimdi vien ir gājiena vērti!

Bet es ar ķiplokmaizēm un ingvera tēju (nebaidieties, ''Eglē'' es ķiplokus negraužu un zaķiem arī nedodu, tokš kaut kā no gripas un citiem nelabiem vīrusiem sevi jāpasargā) turpināšu āķot zaķus, kaķus, aitas, bumbas kaķus un palaikam arī kādu lielāku kustoni un gaidīšu tos, kas nebaidās priecāties kā bērni, kam tās īpašās dvēseles. Un, ja iznāks brīvs brīdis un noskaņojums būs labs, laidīšu kādu zaķi ciemoties pie citiem amatniekiem - lai uzlaiko, lai rotājās, lai ielien kādā podā, iepūš stabulē vai vizinās koka traktorā un ļauj man bildēt un Jums parādīt un pastāstīt, ko ''Eglē'' var dabūt.

Pavasaris nav nemaz tik tālu!

Tamborēts zaķis pastalnieks. Dizains: Lofonsa.