Sveiciens no "Egles"!
Vēl joprojām es ar saviem kustoņiem ik nedēļu no trešdienas līdz svētdienai esmu amatnieku tirdziņā un lieku cilvēkiem uz mirkli piestāt un pasmaidīt.
Ir periodi, kad pērk tieši pelēkos zaķus, un tad man jātaisa pelēki zaķi, tad pērk tikai aitas un man ir aitu taisāmais laiks, tad uz izķeršanu ir bumbas kaķi, tad dzelteni zaķi, tad pelēkbalti zaķi, tad vienā brīdī ''pazūd'' visi eži un pa starpu mazās Mias un zaļie Susuriņi.
Vienvārdsakot, man nav vaļas ļauties savām iegribām, jo jātaisa to, kas ir izpirkts. Man gribējās parādīt arī pirksta lelli Sievasmāti-Vīramāti, bet nespēju to pabeigt, jo nevarēju attiecīgi noskaņoties.
Un tad kādā februāra dienā manī uzsprāga protests - ļoti harmoniski, raiti un vienkārši dzima Velniņš. Neplānots un idejiski neiznēsāts, bet gandrīz vai ideāls.
 |
| Tamborēta lelle Velniņš. |
Velniņš
ir tamborēts no akrila un kid mohēras, rokas veidotas tinuma tehnikā, puncī ir
kāds kaltēts zirnis vai akmentiņš balastam, bet varbūt arī tādu pavieglāku
taisīju, tikai sinteponu iestūķējot, - neatceros, ģīmis ar vaibstiem,
kazbārdiņa, radziņi, viena āža kāja, otra kā kārtīgiem ļautiņiem, aste kā nākas
un sirds rokās - vai nu viņam kāds atdevies vai pats ir ar mieru kalpot
kādam... Pūka no mohēras kā riktīga velna spalva! Radās velnišķa iegriba no tās
izveidot nerātnības - panka frizūru un ...
 |
| Tamborēts velniņš |
 |
| Tamborēts velniņš |
 |
| Tamborēta lelle - Velniņš |
 |
| Tamborēta lelle Velniņš |
 |
| Tamborēta lelle Velniņš |
Esmu jau
agrāk taisījusi šo tēlu, bet savādāku. Arī kā pirksta lelli. Bet dīvaini, ka Velniņiem nebija diez ko liela piekrišana.
Tas man lika aizdomāties par to, ka latviešiem ir savādāka attieksme pret velnu. Agrāk vai katrā mājā bija kāds no Šmulāna vai Čerņavska māla velniem. Vesela paaudze uzauga ar Blaumaņa ''Velniņiem''. Vēl Jaunsudrabiņa ''Jaunsaimnieks un velns". Un, ja parokās dziļāk, latviešu mitoloģijā šis tēls nav tāds kā kristietībā ''sātans''. Pie tam, ir vēl arī Jods, Jupis, kas, izrādās, nav tas pats, kas Velns (vismaz tā sacīts dievturu nodibinājuma „Māras loks” izdotajā grāmatā „Sapratne”).
Tas man lika aizdomāties par to, ka latviešiem ir savādāka attieksme pret velnu. Agrāk vai katrā mājā bija kāds no Šmulāna vai Čerņavska māla velniem. Vesela paaudze uzauga ar Blaumaņa ''Velniņiem''. Vēl Jaunsudrabiņa ''Jaunsaimnieks un velns". Un, ja parokās dziļāk, latviešu mitoloģijā šis tēls nav tāds kā kristietībā ''sātans''. Pie tam, ir vēl arī Jods, Jupis, kas, izrādās, nav tas pats, kas Velns (vismaz tā sacīts dievturu nodibinājuma „Māras loks” izdotajā grāmatā „Sapratne”).
Man
vienkārši gribējās kādu joku. Kaut ko kustīgu tajā vietā. Un, kopš Velniņš tur
grozās, man ir labāka sajūta un strādāšana.
 |
| Manu darbu stends amatnieku tirdziņā Egle 2013.g. I-IV |
 |
| Lonijas Sāgenas leļļu un cepuru stūrītis amatnieku tirdziņā Egle 2013.g. I-IV |
 |
| Tamborēta lelle Velniņš-Jupis-Jods |
Latviešiem ir ticējums-nenes mošķi mājās-tāpēc..
AtbildētDzēstUn kā tad ar raganām?
DzēstTās ar' majās nav jātur-nekas labs tur nebūs. Senči jau zināja, ko dara. Tā man liekas.:)
DzēstBet vispār tie zvēri jums sanāk vienkārši dievīgi-katram savs ģīmītis ar savu izteiksmi-garām paiet nevar! Šito velniņu vajag sūtīt filmēties-kādai latviešu pasakai.